What is Nutri-Score?

Kas īsti ir Nutri-Score?


Pārtikas produktu iepakojums un uz tā redzamā informācija būtiski ietekmē gan informācijas par produktu nodošanu patērētājiem, gan reklāmas funkcijas izpildi. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Regulu Nr. 1169/2011 “Informācijas sniegšana par pārtikas produktiem patērētājiem” ražotājiem ir jānorāda produkta sastāvdaļas, uzturvērtības un enerģētiskās vērtības, ziņas par alergēniem, lai nodrošinātu patērētājus ar visu nepieciešamo informāciju par produktu. Tāpat uz iepakojumu ir iespējams norādīt procentus no ikdienas ieteicamajām devām (ieteicamā deva vidusmēra pieaugušajam) uz 100 g/ml vai uz porciju, ko nereti izmanto dažādi pārtikas ražotāji. Regula neparedz obligātu uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē, taču tā pieļauj atkārtot enerģētisko vērtību, kā arī papildināt obligātu uzturvērtības informāciju ar grafiskiem vai simboliskiem līdzekļiem, kuru galvenais mērķis ir sniegt pareizu informāciju patērētājiem un veicināt viņu izpratni par produktu uzturvērtību (Aschemann-Witzel et al., 2013).
Marķējums “Ieteicamais daudzums diennaktī” (angļu val. GDA – guided daily amount), ir viens no populārākajiem saīsinātās uzturvērtības informācijas noradīšanas veidiem uz iepakojums priekšpuses (angļu val. FoP – front of package), tomēr, neskatoties uz to, ka tas jau ir kopsavilkums, tāpat patērētājam tas prasa ilgu laiku, lai uztvertu tur norādītos datus, salīdzinot ar luksofora tipa marķējumu (Gabor et al., 2020). Tas saistīts ar to, ka marķējums ar tikai skaitlisku informāciju, kā piemēram, IDD (angļu val. GDA), ir grūtāk uztverams, jo nepieciešams vairāk laika, lai analizētu ciparus, taču krāsu uztveršanai darbojas automātiski kognitīvie procesi, līdz ar to luksofora tipa marķējums tiek uztverts un saprasts ātrāk.
Līdz ar to papildus veselīguma norādēm, kas tiek regulētas ar ES Regulām, attīstītās arī citi vienoti marķējumi, kas norāda informāciju par produkta kvalitāti un saturu, kuru mērķis ir izglītot, dot iespēju viegli un ātri uztvert produkta uzturvērtības īpašības, kas savukārt palīdz paplašināt ēdienkarti ar veselīgiem produktiem, ka arī palīdz veikt pārtikas produktu izvēli (Medina-Molina et al., 2021). Nutri-Score ir piecu krāsu marķējums, kuru izveidoja Francijas Uzturvielu un epidemioloģoijas pētnieku grupa un 2017.gadā iepazīstināja ar to Francijā (Chantal and Hercberg, 2017), pēc tam to sāka izmantot arī Beļģija, Nīderlande, Vācija un Spānija, kā arī pamazām tas kļūst populārāks arvien vairāk valstīs. Nutri-Score tika izstrādāts, lai atvieglotu patērētājiem izpratni par uzturvērtības informāciju un tādējādi palīdzētu viņiem izdarīt apzinātu izvēli.

nutri-score
Nutri-Score balstās uz uzturvielu profilēšanas sistēmas aprēķiniem, izmantojot uzturvielu daudzumu uz 100 g / 100 ml pārtikas produktu un dzērienu. Nutri-Score sastāv no piecām uztura kvalitātes kategorijām no zaļas līdz sarkanai, papildinot tās ar burtiem no A līdz E marķējuma uztveramības uzlabošanai (Chantal and Hercberg, 2017). Daži no pētījumiem liecina, ka šādi vienkāršoti un tieši marķējumi, preču zīmes ir efektīvas, lai palīdzētu patērētājiem veikt veselīgāku izvēli no pieejamā pārtikas produktu klāsta (Chantal and Hercberg, 2017; Egnell et al., 2018; Gabor et al., 2020).
Šobrīd Nutri-Score ir preču zīme, kuru ražotāji var brīvprātīgi izmantot uz savu produktu iepakojuma. Arī NutriBoom izmanto to, lai vērstu uzmanību savu liofilizētu produktu kvalitātei un uzturvielu saturam.

nutri-score-freeze-dried-smoothie-mix-from-apples-beetroot-carrots-cranberries-nutriboom-liofilizets-smutiju-maisijums
Svarīgākie fakti par Nutri-Score:
• preču zīme atrodas iepakojuma priekšpusē, kas informē par produkta uzturvērtību vienkāršotā veidā un papildina obligāto paziņojumu par uzturvērtību;
• tā satur piecu krāsu uztura skalu: no tumši zaļas līdz tumši oranžai;
• krāsas saistītas ar burtiem no A līdz E, lai optimizētu logotipa uztveramību.

Nutri-Score kategorija tiek noteikta, pamatojoties uz punkti skaitu, kurus savukārt aprēķina uz 100g/100ml pārtikas produkta:
• uzturvielu daudzums, kas jāierobežo: enerģija, piesātinātās taukskābes, cukuri, sāls;
• uzturvielu un pārtikas produktu daudzums, kas būtu jāpalielina (šķiedrvielas, olbaltumvielas, augļi, dārzeņi, pākšaugi, rieksti un rapšu, valriekstu un olīveļļas).

Aschemann-Witzel, J. & Grunert, K. G. & van Trijp, H. & Bialkova, S. & Raats, M. M. & Hodgkins, C. & Wasowicz-Kirylo, G. & Koenigstorfer, J. 2013. Effects of nutrition label format and product assortment on the healthfulness of food choice. Appetite, 71, 63–74.
Chantal, J. & Hercberg, S. 2017. Development of a new front-of-pack nutrition label in France: the five-colour Nutri-Score. Public Health Panorama, 03(04), 712–725.
Egnell, M. & Talati, Z. & Hercberg, S. & Pettigrew, S. & Julia, C. 2018. Objective understanding of front-of-package nutrition labels: An international comparative experimental study across 12 countries. Nutrients, 10(10).
Gabor, A. M. & Stojnić, B. & Ban Ostić, D. 2020. Effects of different nutrition labels on visual attention and accuracy of nutritional quality perception – Results of an experimental eye-tracking study. Food Quality and Preference, 84(March), 103948.
Medina-Molina, C. & Rey-Moreno, M. & Periáñez-Cristóbal, R. 2021. Analysis of the moderating effect of front-of-pack labelling on the relation between brand attitude and purchasing intention. Journal of Business Research, 122(September 2020), 304–310.

Comments (0)

Leave a comment